Apskates objekti

Vai tas ir Liktenis vai vienkārša sagadīšanās, bet lielākais alus darītājs Latvijā - a/s "Aldaris" - atrodas uz garākās paralēles, kas, šķērsojot mūsu zemi, vieno daudzas pilsētas, pagastus, tajos dzīvojošos un strādājošos cilvēkus, to likteņus. Tā ir 57°00' paralēle. Apzinot savu ģeogrāfisko atrašanās vietu, "Aldarim" 1999. gadā radās lieliska ideja - paralēli iezīmēt gan kartē, gan arī dabā - vietās, kur 57°00' paralēle šķērso "Aldari", kā arī Latvijas austrumu un rietumu robežas, - ar īpašām akmens zīmēm.

Gandrīz ikviens latvietis ir kaut ko dzirdējis par bijušo Ainažu, arī par Liepājas jūrskolu, bet vai zinām, ka jūrskola bijusi arī Jūrkalnē (Feliksbergā)?

Baznīca Jūrkalnē uzcelta 1786.gadā (pēc citām ziņām - 1861. gadā). 1862. gadā tā konsekrēta Sv. Jāzepam par godu (titulus ecclesiæ). Jūrkalnes baznīcas inventāros minēts, ka pirmo Jūrkalnes baznīcu (koka kapliču) uzbūvējis grāfs Jānis Ulrihs Šverins 1637. gadā. Tās pašas dzimtas pēcnācēji 1786. gadā esot Jūrkalnē uzcēluši citu baznīcu, kuru draudzes locekļi 1861. gadā paplašinājuši.

Jūrkalnes-Alsungas ceļa 4. kilometrā ir krusts - piemiņas zīme jaunekļiem, kuri negribēja 25 gadus piespiedu kārtā dienēt cara armijā. Tāpēc viņi slēpās krusta apkārtnes mežos.

Laika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidīdamies no atkārtotās PSRS okupācijas, bet nevēlēdamies evakuēties uz izpostīto un tāpat padomju armijas apdraudēto Vāciju, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu kā vienīgo iespējamo nokļūt neitrālajā Zviedrijā.

Jūrkalnes pagasta kapsētā, kas atrodas blakus baznīcai, ir uzcelts piemineklis 1905. gada nemieros, Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņas kritušo, mirušo un bez vēsts pazudušo 58 jūrkalniešu piemiņai.

Eiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos. Mūsdienās, pastāvot stingrajiem Eiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr, kā atzīst ceļu un tiltu būvju speciālisti, šī senā gadu simtiem ilgā tradīcija būtu saglabājama atmiņā kā namdaru un inženieru prasmes apliecinājums. Par tilta un tā apkārtnes kultūrvēsturisko nozīmi liecina arī tas, ka tiltam ir ticis piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss.

Baznīca celta 1896. gadā. Baznīcā ir slavena altārglezna - "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna". Tapusi 19. gadsimtā, autors T. Šprengels. Leģenda vēsta, ka baznīcas uzcelta tāpēc, ka Labragas muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik tādas Jūrkalnē neesot bijis.